.

 


laime ir tikai ilūzija, kas izzūd.


Es laikam neprotu dzīvot savu dzīvi normāli, ilūzija par to, ka viss ir kārtībā ir un palik tikai ilūzija. tas tikai mana neaptveramā stulbuma dēļ.. ikreiz, kad es esmu kaut nedaudz laimīga vai vismaz jūtos labi, man visu vajag sabojāt..
lai gik muļķīgi tas nebūtu, bet jā, es tā daru, kaut es varētu kautvai uz mēnesi atslēgt šo graušanas instingtu, jo šobrīd ir tāda sajūta, itkā es varētu sevi izkūpināt pilnībā.. parasti šādās reizēs palīdzēja trīs lietas- vīns, cigaretes/ūdenspīpe un žiletes.  es neesmu normāla, es to zinu, un nupat tas jau sāk biedēt arī mani pašu, bet es apsoliju, apsoliju Mārtiņam, ka to nedarīšu, tātad nedz alkahols, nedz cigaretes, nedz žiletes.. tikai mūzika. šobrīd, neskatoties un manu mūzikas gaumi, klausos Stereophonics. itkā jau normāla grupa, bet ne pavisam nav manā stilā..parasti būtu metāls, bet nē šoreiz ir citādi, es cenšos noturēt visas šīs emocijas sevī, negribu lai kāds redz, ka man sām, ļoti sāp. šobrīd man visvairāk ir žēl nevis par sevi, bet gan par cilvēkiem kurus es iespējams sāpinu ar savu rīcību. es esmu slikts cilvēks, jā. 
priekš manis ir pārāk grūti dzīvot šādi, es tik ļoti gribētu ar kādu par to parunāt, bet nespēju un ja tā padomā nav jau arī ar ko runāt. visiem ir savas problēmas un manējās nevienam neinteresē.. šobrīd fōnā Bullet For My Valentine- Tears Don't Fall / https://www.youtube.com/watch?v=9sTQ0QdkN3Q / 
man sāk šķist, ka atkal būs daudz asaru, bet es cenšos turēties, nē vēl ne. es esmu stipra, izturēšu.

   

Atpakaļ