someday my heart get back together, but i never know when...
ir marta beigas,bet ārā snieg...tas tik ļoti atgādina par viņu...par cilvēku, kuru es tik ļoti mīlu,bet diezvai vēl kādreiz varēšu ar viņu pat sakarīgi runāt. mēs no sākuma bijām draugi un nekass vairāk...taču tad pienāca TĀ diena, ko parasto mirstīgo valodā sauc par 9.februāri...man tā bija vienlaikus burvīgāka un vienlaikus brismīgākā diena manā mūžā... varjaubūt, ka viss patiesi notika tikai tāpēc, ka mēs bijām sapīpējušies....jo galu galā nevar zināt kā uz mūsu apziņu iedarbojās ķiršu tabaka... tā patiešām bija lieliska diena,jo es beidzot sapratu, ka nevienmēr ir bijis tā, kā es domāju... taču tā bija arī ļoti slikta diena,jo kopš tās dienas es vairs nespēju beigt domāt par viņu...man viņš pietrūkst visu laiku, es gribu lai viss atkal būtu kārtībā...es mīlu viņu! pat Pata vakar uz kalna atzina,ka es un viņš būtu ideāls pāris un ka mēs esam piemēroti viens otram... |
|